Tag Archives: Traveling
The Road to Mont-Blanc | 1000km & 21 Mountains Non-Stop
Valmieras sākumskolas skolotāju dienas ekskursija
Piektdien agri no rīta liela rosība kultūras centra auto stāvlaukumā. No visām pusēm nāk ļaudis, pārsvarā dāmas, un, jautri čalojot, pulcējas bariņā. Brīžiem iznāk pat frakcijas, piemēram, sarkano apģērbu frakcija. Katrs nes lielāku vai mazāku noslēpumainu sainīti, dažas meitenes ierodas ar kārtīgām somām. Viens ir skaidrs – cilvēki nopietni gatavojušies šai dienai. Valmieras sākumskolas kolektīvs – gandrīz visi darbinieki, dosies Skolotāju dienas braucienā. Piestāj autobuss. Katrs ātri atrod vietu, ērti iekārtojas braucienam.
Šī nav parasta ekskursija. Rosinoša uzruna mikrofonā atskan jau pirmajās minūtēs. Tai seko prāta spēju aktivizēšana: katrs dalībnieks izvēlas sev tīkamāko zīmīti un nākas ilgi palauzīt galvu, lai atšifrētu ekskursijai noderīgo lietu. Bija gan zemmēles klipklapbremzes, gan ziepju trauki, gan piecdaļīgi aizsarglīdzekļi pāru darbam un vēl citi ar dīvainu nosaukumu, bet neaizstājami priekšmeti, lai visi brauciena laikā justos labi un droši.
Lielais autobuss brauc cauri Suntažiem, tā ir Lolitas dzimtā puse.
Piestājam Skrīveros „Mazajā kāpā”, Ineses Kāpiņas ādas apstrādes darbnīciņā. Fantastiski! Kādi cilvēki! Ja dzirdam Ineses teikto: „Liekos gulēt un ar nepacietību gaidu rītu, kad varēšu īstenot savas ieceres”, tad viss skaidrs – profesionālis īstajā vietā. Iepazinām un apskatījām dažādas ādas. Uzzinājām, ka izturīgākie ir kazādas cimdi. Pagatavojām savu īpašo atslēgu piekariņu. Suņuks mūs pavadīja uz tējas pauzi, un varējām doties uz Likteņdārzu.
Saulīte staigāja pa zemes virsu, un varējām izstaigāt un apskatīt plašu teritoriju, kura vēl ir tapšanas brīdī. Interesanti ir tas, ka pielikt roku, lai darbi iet uz priekšu, var katrs no mums: stādīt kociņus, papildināt bruģi, aizvest savu akmeni – mūsējais jau nolikts vietā. Gaidīsim, kad sāks augt Valmieras pašvaldības dāvinātais īpašais ozols.
Kokneses pilsdrupas liek minēt un aizdomāties, kā dzīvoja cilvēki agrāk, ja ejas ir tik zemas un šauras? Bet estrādē par godu braucienam noskatāmies salūtu un uzdziedam dziesmas.
Pēc pastaigām dabā, Skrīveru „Klidziņā” maltīte garšo īpaši labi, bet somās saguluši ekskluzīvi gardumi no „Skrīveru saldumiem”.
Mājupceļš ir īss, katra minūte aizpildīta ar dziesmām. Tiek sadalītas balsis skolas korim, plānoti koncerta numuri. Varam noklausīties apkopotos skolēnu ikdienas vērojumus par skolotājiem, atklājas interesantas lietas. Nākas atkal secināt: skolēni ir acīgi un objektīvi novērtē katru niansi skolotāju apģērbā, runas veidā, sadarbībā.
Autobusiņš katru aizved pēc iespējas tuvāk mājām. Kāds ir ļoti pastrādājis, lai pārējiem ir svētki un vēlu vakarā varētu teikt: „Diena bija laba. Esmu laimīgs!”
Paldies Gitai un Ivetai! Paldies skolas vadītājiem par neaizmirstamu piedzīvojumu draudzīgā kolektīvā!
Valmieras sākumskola | Logopēde