27.decembra pēcpusdienā tikās logopēdi tradicionālajā Ziemassvētku pasākumā Valmierā. Kalendārs vēsta, ka ir ziema, taču no sniega ne vēsts. Arī sniegavīru uzcelt nevar. Taču pie logopēdes Sanitas Stahovskas ir sniegavīrs. Viņš ērti iekārtojies blakus kamīnam, ģērbies ziemas jakā un nemaz nebaidās izkust. Šoreiz īpaša noskaņa, jo baudām pašu veidotu sadziedāšanos – piemirstu, bet ļoti labu tradīciju kopābūšanas reizēs. Lieliski zinām, ka mūzika un dziedāšana pabaro dvēseli, bet ikdienas steiga neļauj to izbaudīt pilnībā. Sanitas ģimene bija sarūpējusi dažādu veidu dziesmu grāmatas, lai dziedāt varam visas un katru dziesmu no sākuma līdz beigām, jo katrs darbs taču jāpaveic līdz galam. Annas muzikālais klavieru pavadījums turēja mūs uz pareizās nots, skanēja lieliski, brīžiem pat div un trīsbalsīgi. Logopēde Agrita Gruzdiņa lika jaunas notis priekšā, spēlēja ģitāru un mūzika turpinājās.
Mazajā logopēdes Sanitas piparkūku groziņā bija tik labi nākamā gada vēlējumi un pareģojumi, ka ar nepacietību gaidīsim, kas nu notiks. Vai piepildīsies?
Varējām izbaudīt azartu, izspēlējot spēles, ko ikdienā piedāvājam bērniem nodarbībās, tikai tad esam vērotāji un organizatori, nevis dalībnieki. „Jenga” ir aizraujoša spēle visai ģimenei: māca sadarboties, uzticēties viens otram, just līdzi, priecāties par uzvaru un pārdzīvot zaudējumu.
Satikšanās „aci pret aci” ir neatsverama. To nevar aizstāt ar sarunu pa telefonu, tikšanos video vai saņemtu vēstuli. Mums šoreiz izdevās – guvām emocijas, pārrunājām gada laikā paveikto un dalījāmies pieredzē par dažādām korekcijas metodēm.
Paldies, Sanita, par mājīgumu un lielisko iespēju baudīt neaizmirstamus svētkus!
Jau pavisam drīz skolēniem sāksies rudens brīvlaiks. Tā kā paveikts pietiekoši daudz, ir pamats svinēt svētkus. Šogad sākumskolā īpaša uzmanība tiek veltīta lasīšanai, un 24.oktobrī notika pirmie svētki „Lasīt ir stilīgi!”. Visi pulcējas sākumskolas gaitenī un ieņem vietas. Pēc dzejoļu noklausīšanās un mazas pasapņošanas sākas komandu veidošana. Skolotāja Marika aicina 4.klases skolēnus par komandu kapteiņiem. Līva, Artūrs, Karīna un Liāna, ievērojot kārtību, aicina savos pulciņos dalībniekus no visām klasēm. Drošāk justies, ja skolotājs blakus, tāpēc katrā komandā darbu palīdzēs organizēt arī skolotājas: Marika, Solvita B., Gunta, Solvita T. Komandas ir gatavas darbam! Pirmais uzdevums ir ļoti atbildīgs: izlasīt tekstu par 2013.gada Latvijas kukaini – smiltājsiseni. Jābūt uzmanīgam, jo jālasa viens vārds, jāskatās līdzi, lai savu lasīto nenokavētu un komanda būtu pirmā! Izdodas labi, smiltājsisenis iepazīts. Vēl tikai jāatbild uz jautājumiem, jo svarīgi ir ne tikai veikli izlasīt, bet arī perfekti saprast lasīto. Skolotāja Gunta aicina tekstā atrast garāko vārdu un īsāko teikumu. Te nu sākas domstarpības: kas ir teikums, cik tajā vārdu? Bet rezultāts neizpaliek, visas komandas ar uzdevumu tiek galā.
Pasākumi notiks visa mācību gada garumā, jo ne jau vienā dienā var izlemt, kurš ir stilīgākais lasītājs. Bērniem jākrāj žetoniņi. Pirmo skolotājas Solvitas veidoto žetoniņu saņem gandrīz visi šīs dienas dalībnieki. Un krāšana var sākties! Kāpēc visiem netika kārotā balva? Ne visi vēl prot iejusties svētku dalībnieka lomā: aktīvi piedalīties, netraucēt citus un gūt pozitīvas emocijas. Tas nav viegli, bet izdarāmi, tikai ļoti jācenšas. Brīvlaikā lasīsim grāmatas – jau iesāktas un pavisam jaunas, pirktas veikalā un izvēlētas bibliotēkā. Lasīsim visi: skolotāji, bērni, vecāki. Pēc brīvlaika dalīsimies iespaidos.
Klāt lietus čabinoša diena – svētki skolotājiem, kurus svinam katru gadu oktobra pirmajā svētdienā. Svētku pasākumi notikuši gan ceturtdienas pievakarē pie kafijas tases uz kastaņu rotāta galda un saksofona mūzikas pavadījumā, gan piektdien, saņemot mīļus apsveikumus un pārsteigumus no skolēniem, kam sekojuši draudzīgi braucieni uz Cēsu pili, Salacgrīvu, Likteņdārzu un citām Latvijas vietām. Par svētku dienu to var saukt jebkurš, jo bez mammas pamācībām, tēta piemēra, vecmāmiņas un vectētiņa zināšanām neesam izauguši neviens. Tāpat katrs mācām savus bērnus: stāstām, kā ozols zied pavasarī, ko bites dara vasarā, kad dzērves lido uz dienvidiem un kāpēc mamma mīl tēti. Tāpēc Skolotāju diena ir svētki katram.
Skolotāju ir daudz: latviešu valodas, matemātikas, mūzikas, dejošanas skolotāji, treneri, direktori, klases audzinātāji un citi skolotāji. Šajā saimē ir arī logopēdi, kas ikdienā māca bērnus, attīstot viņu runu un valodu.
Skolotāju dienas rītā sarunājos ar pirmo logopēdi Valmieras pusē Martu Kļaviņu – bezgala sirsnīgu, gudru un aktīvu cilvēku, kurai skolotāja darbs noteikti ir sirdsdarbs. Martas kundze saka, ka jau pirms vairākiem gadu desmitiem katrā klasē 3 – 7 ķipariem bija nepieciešama logopēda palīdzība. Pieredzes bagātā logopēde vienmēr mudinājusi vecākus ieguldīt laiku un darbu savos bērnos: to, ko vecāki iedos tagad, ar to bērni dzīvos visu dzīvi. Bērnam ir viens mūžs, vēlāk, kad vecākiem atradīsies laiks, nebūs vairs iespēju papildināt nokavēto. Pašapkalpošanās prasmes, valodas attīstība, sarunas, vērošana attīstās noteiktā laikā, ja nokavē šo īpašo laiku, atgūt zaudēto vairs nav iespējams. Bērnam jādzird normāla valoda. To nevar aizstāt ar ierakstu datorā, radio vai televizorā. Martas kundze ir pārliecināta: katra tehniska ierīce skaņu vairāk vai mazāk izkropļo. Dators ir tikai kā rakstāmspalva, lāpsta vai cits darba rīks. Valoda attīstās dzirdot, klausoties. Mums katram atrodas kaut nedaudz laika gatavot ēst un baudīt maltīti. Te ir iespēja pastrādāt dubultā: paņemiet bērnu blakus, pastāstiet: „Redzi, es griežu gaļu. Tagad to lieku uz pannas. Jūti, kā smaržo cepta gaļa?” Nevajag bērnam jūsu teikto likt atkārtot, viņam pietiks, ja jūs runāsiet ar viņu kā ar cilvēku, nevis tāpēc, ka jāmāca. Bērns visu dzird, patur sevī un pēc laika jau dzirdēsiet, kā viņš jūsu teikto izspēlē ar saviem vienaudžiem vai rotaļlietām.
Logopēdei Martai Kļaviņai ir svarīgi, kā viņas skolniekiem klājas lielajā dzīvē. Viņa saka: „Ja satieku savu skolēnu, kurš bērnībā stostījies, un viņš uz manu jautājumu tūlīt var atbildēt, es aiz prieka lecu gaisā! Tas ir gandarījums.”
Patiess, argumentēts un nepārspīlēts novērtējums nepieciešams katram – skolotājam par paveikto darbu, bērnam par piepūli un centību, vecākiem par mīlestību, pacietību un sirdssiltumu. Iekrāsosim savu pasauli ar mirkļiem, kuri dara mūs laimīgus, kaut tās ir tikai sekundes simtdaļas, jo tikai laimīgs cilvēks spēj un drīkst mācīt citus. Lai kļavu lapu zelts un kastaņu salūts priecē mūs visus svētkos!
Šī informācija tiek nodota koplietošanai ar mērķi vienkārši padalīties, jo no bērniem nereti jādzird visai interesantas lietas… Ja ir vēlēšanās dalīties arī ar savu pieredzi- droši rakstiet man, un tad mums būs iespēja Jūsu piedāvātās “pērlītes” pievienot šim sarakstam, to papildinot. Domāju, ka tas varētu būt visai interesanti!
Kartupeļi = tarpukeļi.
Meitiņa, kad vēlas saskandināt glāzes saka: “sapriekājam!”
Klausāmies dziesmu. Pēc dziesmas jautāju: “Kas bija dziesmiņā?” Zēns atbild: “Es nezinu, es skatījos uz tavu gredzenu.”
Mamma: “Nāks vasara, aizbrauksim uz zoodārzu. Paskatīsimies, kā dzīvo čūskas, krokodili, pērtiķi …” Meita (3,4 gadi): “Jā, un tantes, un onkuļi arī!”
Gājām pa ielu ar divgadīgo meitu. Pretī – divas meitenes un jauneklis ar gariem matiem. Meita nostājas, pavada mazo kompāniju ar skatienu un tad paziņo: “Mammu, re kur divas tantes un viens tants” …
Televīzijā raidījums par Dziesmu svētkiem. Iet gājiens un priekšā kāds nes karogu. Meita jautā: “Mammu, kur cilvēkus dzīs ar koku?”
Raidījums par tumšādainiem cilvēkiem. Meita cītīgi skatās un tad prasa: “Kur tantas līdušas, ka netīras?”
Kabatslakats = šņauks.
Īkšķis = ūkšķis.
Zutis = zusis.
Luksofors = uksiksols.
Gliemežvāks = gliemežāda.
Saldējums = aukstējums.
Bērnam jāsalīdzina attēli: “Es jau atlīdzināju!”
“Mājputni aizlido uz siltajām zemēm.”
Stāstā minēti dažādi putni. Skolēns tos nosauc: “Vārnlīdzīgie,…”
Runa iet par gada mēnešu kārtību. “Kurš ir pēdējais mācību gada mēnesis?” “Man jau neinteresē tie mēneši. Mani interesē, kad skola beigsies.”
Stāstot par to, ka mamma bēbi vizina ratiņos, zēns saka: “Mamma viņu vazāja ratos.”
Uzdevumā jāiezīmē krustiņš pie pareizās atbildes. Zēns pārjautā: “Jāiekrusto?”
Skaidrojot uzdevuma nosacījumus, zēns saka: “Jāraksta tā, lai pirmajā galā ir DZ!”
Zēns runā dzejoli un dažus vārdus aizstāj ar saviem: “Ar ratiņiem puiciņa brauca.”
Teksta uzdevumā minētas dažādas zivis: grunduļi, stagari. Rēķinot uzdevumu, bērnam aizmirstas vārds “stagari”, viņš atbild: “Piecas negrunduļainās.”
Zēns lasa īpašības vārdus, lai varētu atminēt, kas tas ir: “Brūna, mīksta, garšīga, salda, kaitīga.” Pēc vairākiem mēģinājumiem atskan: “Šokolāde. Šokolāde nav mīksta, atceries!”
Uz jautājumu: “Kas ir roze?”, atskan tūlītēja atbilde: “Roze? Romantisks zieds.”
Skaidroju, ka nav svarīgi, kā uzzīmēts, bet svarīgi, kas uzzīmēts: “Galvenais, lai mājas vietā nav traktora.” “Skolotāj, jūs gan esat interesanta!”
Meitenīte stāsta par lāčiem, ko mājās ar mammu ļoti labi iemācījusies. Pēc pirmā teikuma apstājas. Es ar jautājumu palīdzību mēģinu uzvedināt turpināt, taču saņemu atbildi: “Tu tagad sēdi klusu. Es tikai runāšu!” Apsolu. Pēc brītiņa atkal klusums, tad atskan: “Tu klusiņām vari pateikt.”
“Skolotāj, tev ir tik asi nagi kā sunim!”
“Vari beigt cerēt, ja esi iedomājusies, ka es krāsošu.”
Nosaucot ķenguru tiek lietots vārds “ķergulis”, kečups – “kepučs”, pagrabs – “kabraks”.
Uz nodarbību līdzi paņemts spēļu kaķis. “Runā klusāk, citādi manai Mīcei aizkritīs ausis.”
“Ezim ir asakas uz augšu.”
“Ja es godīgi pasaku…”
Nokrīt flomāstera korķītis un tālu aizripo pa grīdu: “Tas gan ir ripīgs!”
Šī informācija tiek nodota koplietošanai ar mērķi vienkārši padalīties, jo no bērniem nereti jādzird visai interesantas lietas… Ja ir vēlēšanās dalīties arī ar savu pieredzi- droši rakstiet man, un tad mums būs iespēja Jūsu piedāvātās “pērlītes” pievienot šim sarakstam, to papildinot. Domāju, ka tas varētu būt visai interesanti!
Klausāmies dziesmu. Pēc dziesmas jautāju: “Kas bija dziesmiņā?” Zēns atbild: “Es nezinu, es skatījos uz tavu gredzenu.”
Mamma: “Nāks vasara, aizbrauksim uz zoodārzu. Paskatīsimies, kā dzīvo čūskas, krokodili, pērtiķi …” Meita (3,4 gadi): “Jā, un tantes, un onkuļi arī!”
Gājām pa ielu ar divgadīgo meitu. Pretī – divas meitenes un jauneklis ar gariem matiem. Meita nostājas, pavada mazo kompāniju ar skatienu un tad paziņo: “Mammu, re kur divas tantes un viens tants” …
Televīzijā raidījums par Dziesmu svētkiem. Iet gājiens un priekšā kāds nes karogu. Meita jautā: “Mammu, kur cilvēkus dzīs ar koku?”
Raidījums par tumšādainiem cilvēkiem. Meita cītīgi skatās un tad prasa: “Kur tantas līdušas, ka netīras?”
Kabatslakats = šņauks.
Īkšķis = ūkšķis.
Zutis = zusis.
Luksofors = uksiksols.
Gliemežvāks = gliemežāda.
Saldējums = aukstējums.
Bērnam jāsalīdzina attēli: “Es jau atlīdzināju!”
“Mājputni aizlido uz siltajām zemēm.”
Stāstā minēti dažādi putni. Skolēns tos nosauc: “Vārnlīdzīgie,…”
Runa iet par gada mēnešu kārtību. “Kurš ir pēdējais mācību gada mēnesis?” “Man jau neinteresē tie mēneši. Mani interesē, kad skola beigsies.”
Stāstot par to, ka mamma bēbi vizina ratiņos, zēns saka: “Mamma viņu vazāja ratos.”
Uzdevumā jāiezīmē krustiņš pie pareizās atbildes. Zēns pārjautā: “Jāiekrusto?”
Skaidrojot uzdevuma nosacījumus, zēns saka: “Jāraksta tā, lai pirmajā galā ir DZ!”
Zēns runā dzejoli un dažus vārdus aizstāj ar saviem: “Ar ratiņiem puiciņa brauca.”
Teksta uzdevumā minētas dažādas zivis: grunduļi, stagari. Rēķinot uzdevumu, bērnam aizmirstas vārds “stagari”, viņš atbild: “Piecas negrunduļainās.”
Zēns lasa īpašības vārdus, lai varētu atminēt, kas tas ir: “Brūna, mīksta, garšīga, salda, kaitīga.” Pēc vairākiem mēģinājumiem atskan: “Šokolāde. Šokolāde nav mīksta, atceries!”
Uz jautājumu: “Kas ir roze?”, atskan tūlītēja atbilde: “Roze? Romantisks zieds.”
Skaidroju, ka nav svarīgi, kā uzzīmēts, bet svarīgi, kas uzzīmēts: “Galvenais, lai mājas vietā nav traktora.” “Skolotāj, jūs gan esat interesanta!”
Meitenīte stāsta par lāčiem, ko mājās ar mammu ļoti labi iemācījusies. Pēc pirmā teikuma apstājas. Es ar jautājumu palīdzību mēģinu uzvedināt turpināt, taču saņemu atbildi: “Tu tagad sēdi klusu. Es tikai runāšu!” Apsolu. Pēc brītiņa atkal klusums, tad atskan: “Tu klusiņām vari pateikt.”
“Skolotāj, tev ir tik asi nagi kā sunim!”
“Vari beigt cerēt, ja esi iedomājusies, ka es krāsošu.”
Nosaucot ķenguru tiek lietots vārds “ķergulis”, kečups – “kepučs”, pagrabs – “kabraks”.
Uz nodarbību līdzi paņemts spēļu kaķis. “Runā klusāk, citādi manai Mīcei aizkritīs ausis.”
“Ezim ir asakas uz augšu.”
“Ja es godīgi pasaku…”
Nokrīt flomāstera korķītis un tālu aizripo pa grīdu: “Tas gan ir ripīgs!”
Strenču novada vidusskolā, Brenguļu sākumskolā un J.Endzelīna Kauguru pamatskolā
6.martā Eiropā atzīmē Logopēdijas dienu. Šajā gadā uzmanība veltīta: izrunai un tās dažādiem traucējumiem, lasīšanai, rakstīšanai. Lai akcentētu logopēdijas nozīmi bērnu valodas un runas attīstībā un logopēda ieguldījumu, tiek rīkoti dažādi pasākumi. Strenču novada vidusskolā, Brenguļu sākumskolā un J.Endzelīna Kauguru pamatskolā sākumskolas skolēni un skolotājas pulcējās pasākumā „Runā! Lasi! Raksti!”. Ar lielu atdevi katrs klases kolektīvs pildīja mājas darbu – izdomāja pasaku par tēliem, kuri neprata runāt. Par ko gan rakstīja bērni? Par Dasli, Mekanu, Nūšķīti, Ziveloteru, Tāraģi, Milfu, kas beigu beigās izrādījās ir Slidas, Akmens, Šķūnītis, Televizors, Ģitāra un Filma! Darbs bija padarīts labi. Mēs uzzinājām vairākus veidus, kā var iemācīties runāt: lidojot ar gaisa balonu, paprasot ēst, stipri, stipri palūdzot Dieviņu un vēl daudz un dažādus variantus. Kad skolēni bija sadalījušies 6 komandās, varēja sākties konkurss. Labākais komandas lasītājs lasīja tekstu par sniegu, ziemu, lāstekām. Kāds vārds, piemēram, prieks, paldies, droši, bija uzrakstīts nevietā, to nedrīkstēja lasīt. Visi lasītāji bija ļoti vērīgi un teicami veica uzdoto. Pirmā uzvara konkursā nopelnīta.
Tālākais – rakstīšana. Komandas klausījās stāstu par mūsu gada dzīvnieku Eiropas purva bruņurupuci un aizpildīja tukšās vietas tekstā. Uzvarēja tie, kuriem izdevās pareizi uzrakstīt saklausītos vārdus, tādā veidā sakrājot 7 „plusiņus”. Komandas bija tik spēcīgas, ka zemāk par 5 punktiem nebija nevienai, tātad – atkal uzvara! Emocionāli un spraigi noritēja kopīga rotaļa „Ādamam bij’ septiņ’ dēli”. Katra komanda, kas devās apļa vidū, varēja izdomāt un parādīt darbību, ko visi pārējie atdarināja. Pasākuma noslēgumā katrs devās uz klasi ar pilnām rokām: vienā rokā Logopēdijas dienas žetoniņš, bet otrā – našķis, ko likt uz kārā zoba.
Paldies bērniem un skolotājām par atsaucību pasākumā un interesanto mājas darbu! Sarunājām, ka nākamgad tiksimies atkal. Lai visiem labi un pareizi izdodas runāt, lasīt un rakstīt!
Katru gadu martā visā Eiropā atzīmē Eiropas logopēdijas dienu, šogad akcentējot izrunu, tās traucējumus, lasīšanu un rakstīšanu. Šajā laikā notiek dažnedažādi pasākumi izglītības, veselības un citās iestādēs bērniem un pieaugušajiem, lai cilvēki gūtu priekšstatu un zināšanas par logopēdiju, tās nozīmi un nepieciešamību ikdienā. Arī Strenču novada vidusskolā notiks pasākums „Runā! Lasi! Raksti!”
2012./2013.mācību gads skolā ir īpašs. Pirmo reizi skolas pastāvēšanas vēsturē ir tapis logopēdijas kabinets: ērts, plašs, ar labu apgaismojumu un daudzveidīgiem materiāliem. Tāds kabinets, par kādu sapņo daudzu skolu skolēni un logopēdi. Skolas saimnieka prasme kabinetam devusi svaigu krāsojumu un mēbeļu iekārtojumu. Bērniem ir ērtas darbavietas – katram savs sols. Ir spogulis, kurā skatīties, kā mēlīte nolikta īstajā vietā, vai lūpas atrodas pareizā pozīcijā un kontrolētu, kādi izskatās lielie elpošanas pūtieni un vai rokas patiešām izstiepušās taisni? Plašums kabinetā nepieciešams, lai bērni justos brīvi, ērti un nodarbībās varētu izspēlēt kustību spēles, darbināt lielo motoriku: rokas, kājas. Labai valodas attīstībai vispirms ir nepieciešamas kvalitatīvas kustības, tāpēc jāvingro un jākustas. Bērnu iemīļota vieta ir jaunais sūnu zaļais paklājs. Uz tā starpbrīdī var paspēt izspēlēt „Garos degunus” vai dambreti, bet nodarbībās sēdēšanu solos nomainīt pret aktīvu kustēšanos spēlējot valodas spēles. Šādi sarežģītas lietas par teikumiem, skaņu izrunu, matemātiku tiek apgūtas spēlējot.
Logopēdijas kabinetā līdzekļi ieguldīti arī mācību materiālu iegādei: grāmatas lasīšanas uzsākšanai, kurās vārdi dalīti zilbēs, kā arī ar uzdevumiem domāšanai, uztverei, atmiņai; metodiskais materiāls skaņu izrunai; spēles lasīšanai, domāšanai, rēķināšanai, vārdu krājuma papildināšanai, teikumu un teksta veidošanai; kalendārs un pulkstenis laika aprēķiniem un daudz ikdienā noderīgu lietu: pildspalvas, zīmuļi, papīri, aploksnes, šķēres, līme – visu nemaz nenosaukt! Uz baltās flomāsteru tāfeles nodarbībās sarindojas vārdu ķēdes un teikumi, kuros neatkārtojas vārdi, bet kabineta vienreizību papildina pašu skolēnu veidotās dekorācijas: katram sava sirsniņa un ziemas dejojošās balerīnas. Mājīgi! Darbs iesākts, lai sagatavotu skaņu un mūzikas ierakstus, tādā veidā nodarbībās tiktu iekļauti arī mūzikas terapijas un logoritmikas elementi, un uzdevumu atlase interneta vidē, lai valodas korekcijas procesu padarītu vēl kvalitatīvāku un bērnus motivējošāku.
Statistika liecina, ka 30% bērniem pirmskolā un sākumskolā ir valodas un runas traucējumi tādā pakāpē, ka bez logopēda palīdzības veiksmīgi galā netikt. Arī Strenču novada vidusskolā ir līdzīgi. Septembrī, kad notika skolēnu valodas un runas pārbaude, logopēda uzmanības lokā nonāca vairāki desmiti bērnu ar dažādiem valodas un runas traucējumiem. Vairāk nekā 50 bērni sāka regulāri mācīties logopēdijas nodarbībās. Ņemot vērā katra skolēna specifiskās vajadzības un nepieciešamo atbalstu, darbs notiek gan individuāli, gan pāros, gan nelielās grupās (no 3 – 7 bērniem) 1 vai 2 reizes nedēļā. Lai traucējumu mazinātu vai novērstu, nepieciešams regulārs, intensīvs darbs, aktīvi treniņi skaņu izrunā, lasīšanā, rakstīšanā, skaņu saklausīšanā, skaitļošanā. Viena logopēdijas nodarbība nedēļā ir pārāk īss brīdis, lai sasniegtu labus rezultātus, tāpēc svarīgs ir komandas darbs. Tikšanās un sarunas ar vecākiem ir neiztrūkstoša sadarbība, lai arī ģimenē varētu turpināt logopēdijas nodarbībās iesākto darbu, tā palīdzot bērniem pilnvērtīgi augt. Tieši tikpat svarīgas ir pārrunas ar skolotājiem par atbalsta pasākumiem stundās un bērnu sasniegumiem, sociālo pedagogu un audzinātājiem, lai motivētu skolēnus regulāram darbam arī tad, kad draugi sauc paklausīties mūziku vai uzspēlēt datorspēles.
Paldies direktorei Dacei Gaigalai un katram skolotājam par skolēniem sniegto atbalstu valodas un runas attīstībā! Nāciet uz Strenču novada vidusskolu un apskatiet jauno logopēdijas kabinetu! Uz visiem jautājumiem skolā atbildēšu jums pirmdienās un ceturtdienās, bet internetā – katru dienu. Visi laipni aicināti būt skatītāju un līdzjutēju rindās Strenču novada vidusskolā Eiropas logopēdijas dienas pasākumā „Runā! Lasi! Raksti!” pirmdien, 2013.gada 4.martā plkst.9.30 sākumskolas telpās!
27.decembra pēcpusdienā tikās logopēdi tradicionālajā Ziemassvētku pasākumā Valmierā. Kalendārs vēsta, ka ir ziema, taču no sniega ne vēsts. Arī sniegavīru uzcelt nevar. Taču pie logopēdes Sanitas Stahovskas ir sniegavīrs. Viņš ērti iekārtojies blakus kamīnam, ģērbies ziemas jakā un nemaz nebaidās izkust. Šoreiz īpaša noskaņa, jo baudām pašu veidotu sadziedāšanos – piemirstu, bet ļoti labu tradīciju kopābūšanas reizēs. Lieliski zinām, ka mūzika un dziedāšana pabaro dvēseli, bet ikdienas steiga neļauj to izbaudīt pilnībā. Sanitas ģimene bija sarūpējusi dažādu veidu dziesmu grāmatas, lai dziedāt varam visas un katru dziesmu no sākuma līdz beigām, jo katrs darbs taču jāpaveic līdz galam. Annas muzikālais klavieru pavadījums turēja mūs uz pareizās nots, skanēja lieliski, brīžiem pat div un trīsbalsīgi. Logopēde Agrita Gruzdiņa lika jaunas notis priekšā, spēlēja ģitāru un mūzika turpinājās.
