Logopēdiskās zondes
Joka pēc alfabēts
Bērnu runas pērlītes
Logopēde Ilona Tropa | Personīgā darba pieredze
Šī informācija tiek nodota koplietošanai ar mērķi vienkārši padalīties, jo no bērniem nereti jādzird visai interesantas lietas…
Ja ir vēlēšanās dalīties arī ar savu pieredzi- droši rakstiet man, un tad mums būs iespēja Jūsu piedāvātās “pērlītes” pievienot šim sarakstam, to papildinot.
Domāju, ka tas varētu būt visai interesanti!
- Klausāmies dziesmu. Pēc dziesmas jautāju: “Kas bija dziesmiņā?” Zēns atbild: “Es nezinu, es skatījos uz tavu gredzenu.”
- Mamma: “Nāks vasara, aizbrauksim uz zoodārzu. Paskatīsimies, kā dzīvo čūskas, krokodili, pērtiķi …” Meita (3,4 gadi): “Jā, un tantes, un onkuļi arī!”
- Gājām pa ielu ar divgadīgo meitu. Pretī – divas meitenes un jauneklis ar gariem matiem. Meita nostājas, pavada mazo kompāniju ar skatienu un tad paziņo: “Mammu, re kur divas tantes un viens tants” …
- Televīzijā raidījums par Dziesmu svētkiem. Iet gājiens un priekšā kāds nes karogu. Meita jautā: “Mammu, kur cilvēkus dzīs ar koku?”
- Bērni dzīvojas laukos. Kāds filmē vistas. Bērns stāsta: “Mammu, laukos onkulis kamerēja vistas!”
- Raidījums par tumšādainiem cilvēkiem. Meita cītīgi skatās un tad prasa: “Kur tantas līdušas, ka netīras?”
- Kabatslakats = šņauks.
- Īkšķis = ūkšķis.
- Zutis = zusis.
- Luksofors = uksiksols.
- Gliemežvāks = gliemežāda.
- Saldējums = aukstējums.
- Bērnam jāsalīdzina attēli: “Es jau atlīdzināju!”
- “Mājputni aizlido uz siltajām zemēm.”
- Stāstā minēti dažādi putni. Skolēns tos nosauc: “Vārnlīdzīgie,…”
- Runa iet par gada mēnešu kārtību. “Kurš ir pēdējais mācību gada mēnesis?” “Man jau neinteresē tie mēneši. Mani interesē, kad skola beigsies.”
- Stāstot par to, ka mamma bēbi vizina ratiņos, zēns saka: “Mamma viņu vazāja ratos.”
- Uzdevumā jāiezīmē krustiņš pie pareizās atbildes. Zēns pārjautā: “Jāiekrusto?”
- Skaidrojot uzdevuma nosacījumus, zēns saka: “Jāraksta tā, lai pirmajā galā ir DZ!”
- Zēns runā dzejoli un dažus vārdus aizstāj ar saviem: “Ar ratiņiem puiciņa brauca.”
- Teksta uzdevumā minētas dažādas zivis: grunduļi, stagari. Rēķinot uzdevumu, bērnam aizmirstas vārds “stagari”, viņš atbild: “Piecas negrunduļainās.”
- Zēns lasa īpašības vārdus, lai varētu atminēt, kas tas ir: “Brūna, mīksta, garšīga, salda, kaitīga.” Pēc vairākiem mēģinājumiem atskan: “Šokolāde. Šokolāde nav mīksta, atceries!”
- Uz jautājumu: “Kas ir roze?”, atskan tūlītēja atbilde: “Roze? Romantisks zieds.”
- Skaidroju, ka nav svarīgi, kā uzzīmēts, bet svarīgi, kas uzzīmēts: “Galvenais, lai mājas vietā nav traktora.” “Skolotāj, jūs gan esat interesanta!”
- Meitenīte stāsta par lāčiem, ko mājās ar mammu ļoti labi iemācījusies. Pēc pirmā teikuma apstājas. Es ar jautājumu palīdzību mēģinu uzvedināt turpināt, taču saņemu atbildi: “Tu tagad sēdi klusu. Es tikai runāšu!” Apsolu. Pēc brītiņa atkal klusums, tad atskan: “Tu klusiņām vari pateikt.”
- “Skolotāj, tev ir tik asi nagi kā sunim!”
- “Vari beigt cerēt, ja esi iedomājusies, ka es krāsošu.”
- Nosaucot ķenguru tiek lietots vārds “ķergulis”, kečups – “kepučs”, pagrabs – “kabraks”.
- Uz nodarbību līdzi paņemts spēļu kaķis. “Runā klusāk, citādi manai Mīcei aizkritīs ausis.”
- “Ezim ir asakas uz augšu.”
- “Ja es godīgi pasaku…”
- Nokrīt flomāstera korķītis un tālu aizripo pa grīdu: “Tas gan ir ripīgs!”
- “Tas nav pa īsto!”
Ilona TROPA
Valmieras sākumskola | Logopēde
Manas tortes
Manas pērlīšu brošas
Logopēdijas koncerts Strenčos
Logopēdu MA seminārs 13-05-2013
Valmieras pilsētas un starpnovadu Logopēdu metodiskās apvienības rīkotie un citi logopēdijas pasākumi 2012-2013 mācību gadā
Logopēdi izbraukuma seminārā Jelgavā
Maija rīts Valmierā aust ar zibens šautrām un pērkona spērieniem, bet, iebraucot Jelgavā, jau spīd saule un par lietu liecina vairs tikai peļķes uz ielām. Pilsēta viesmīlīgi sagaida 20 logopēdus no Valmieras, Mazsalacas, Strenčiem, Alojas, Beverīnas, Burtnieku, Jelgavas, Kocēnu, Limbažu un Rūjienas novadiem. Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā mūs sagaida direktores vietniece un detalizēti iepazīstina ar centra ikdienu un darba organizāciju, ko sekmē produktīva sadarbība ar pilsētas pašvaldību. Viesojamies Montesori kabinetā, kurā skolotāja darbojas ar pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem. Kabinetā pieejams bagātīgs Montesori materiālu klāsts, kas palīdz bērniem apgūt zināšanas un praktiskās iemaņas 5 jomās, tai skaitā valodā, matemātikā, praktiskajā dzīvē un palīdz bērniem mācīties koncentrēties, būt uzmanīgiem un trenēt pašdisciplīnu. Līdztekus bērniem var mācīties arī vecāki un papildināt savas zināšanas, kā strādāt ar bērnu mājās.
Centra darbinieki realizējuši Vācijā iegūtu pieredzi. Projekta „Miniphanomenta” rezultāts rada jēgpilnus starpbrīžus skolu bērniem, kuri vienkāršā veidā var darboties un izprast 52 dažādus dabaszinību likumus eksperimentējot skolās izvietotajos stendos. Projekta „Atbalsta pasākumu komplekss izglītojamo mācību, darba un sadzīves prasmju apguves veicināšanai” laikā tapis interaktīvs mācību palīglīdzeklis 1. – 4.klasei „Mācīsimies kopā!”, ko ikdienā varēs lietot skolēni un skolotāji, tā atvieglojot lasītmācīšanos, rakstītprasmju pilnveidi, padarot interesantāku un bērnus motivējošāku mācīšanos. Mācību disku saņems arī logopēdi Valmierā un apkārtējos novados. Kompetenču centrā darbojas Junioru universitāte, Metālapstrādes mācību parks, metodiskā bibliotēka un ir plašas iespējas tālākizglītībai. Kolektīvs direktores Sarmītes Vīksnas vadībā strādā atbildīgi, nodrošinot kvalitatīvu piedāvājumu pilsētas iedzīvotājiem.
Jelgavas 1.speciālajā internātpamatskolā direktores Ineses Bandenieces vadībā mācās 120 bērni 5 izglītības programmās. Skola piedāvā profesionālu pedagogu un atbalsta komandas darbu. Bērni labprāt piedalās dažādos interešu izglītības pulciņos: spēlē teātri, dzied, sporto, glezno, strādā ar koku, bet vecākiem ir Vecāku skoliņa. Noteikti noderēs redzētais skolas absolventes, logopēdes Anitas Stāvauses logoritmikas nodarbībā. Anita bija lieliska gide ekskursijā pa skolu, kā arī sarunā, iepazīstinot kolēģus ar savu darbu. Vēlreiz guvām apstiprinājumu tam, ka valsts atbildību par kvalitatīvu izglītību atstājusi tikai pašvaldību un skolotāja ziņā. Speciālistu sagatavošana darbam ar bērniem, kuriem ir mācīšanās traucējumi, dokumentācijas korekta aizpildīšana atrunāta ar dažādiem ieteikumiem un veidlapu paraugiem, un logopēds vai skolotājs ir spiests „riteni izgudrot no jauna”, kā pats prazdams. Tas aizņem neadekvāti daudz laika, kuru varētu atvēlēt darbam ar bērnu. Skolas kolektīvs iesaistās aizvien jaunos un veiksmīgos projektos. Direktore jau aizsteidzās sagaidīt labvēļus, lai skolas teritorijā iemājotu īpašas šūpoles.
Jelgavas keramikas rūpnīcā uzzinājām, kā no māla piciņas vai lejamās māla masas tiek izgatavots skaists keramikas trauks, vāze vai svečturis. Redzējām, kā tas pārklājas ar glazūru un pārliecinājāmies, ka skaistums prasa bezgala grūtu un akurātu darbu. Pieredzes bagāta darbiniece, kura ir ļoti atraktīva un sirsnīga gide, ļāva mums visiem ielūkoties māla pārtapšanā par īstu mākslas darbu, kura vērtību ne vienmēr protam novērtēt. Jelgavā – pilsētā izaugsmei ir vēlme atgriezties vēlreiz, lai uzkāptu Svētās Trīsvienības baznīcas tornī un paraudzītos uz 64 tūkstošu iedzīvotāju pilsētu no augšas, baudītu arhitektūru un Ā.Alunāna iedibinātās teātra mākslas tradīcijas.
Mācību gads tuvojas noslēgumam, solot katram logopēdam patīkamu un pelnītu atpūtu vasarā. Tiksimies augustā Valmierā, lai izvērtētu darba plānu nākamajam mācību gadam. Paldies, logopēdes, par aktīvu sadarbību!
Ilona TROPA
Valmieras sākumskola | Logopēde
Puķes brauc uz pilsētu
Brīvdienas pilsētā? Bieži tas notiek tā: ģimenes tusē pa lielveikalu, kaut arī ne visi ar šo aktivitāti ir apmierināti. Sieva ašā gaitā steidz visu apskatīt, tikmēr vīrs galvu nodūris un, kājas slinki cilādams, iet viņai līdzi dažus soļus nopakaļ. Bet varbūt viņus apmierina tieši šādi pavadīt laiku?
Pavisam citādas sajūtas pārņem, sastopot mazdārziņu īpašniekus. Kas viņus dzen braukt ar sabiedrisko transportu uz 20 km attālo dārziņu ciematu? Mājās sēdēt dīvānā un gausties par dzīvi taču ir vieglāk. Bet viņi izvēlas sarežģītāko un, šķiet, pareizāko nodarbi.
Cik patīkami svētdienas vakarā braukt ar viņiem kopā mājās no laukiem uz pilsētu! Jūtos kā dīkdienis ar lakotiem nagiem, elegantu rokas somu un firmas džinsos, bet esmu bezgala priecīga par iespēju baudīt īpašo atmosfēru.
Autobuss pilns ar pasažieriem. Gandrīz visi braucēji ir cilvēki ar baltiem matiem, gudrām sejām un lielu dzīves pieredzi. Brauc tantuki, onkulīši, pārīši. Dažām sieviņām spurojas akurāti ķemmētie gaišie mati, citai omulīga puķaina cepurīte vai raibs lakatiņš galvā, kas sargā no saules. Redzu arī feinu rozā adītu cepurīti ar lillā bumbuli un smaidīgas acis aiz brillēm. Onkas uzlikuši naģenes. Kādu rotā uzraksts “Edecco”, citu “Jack Daniel`s”. Komiski, bet mīļi.
Braucēji sagrupējušies – paziņas sēž netālu viens no otra, dalās pieredzē dārza darbos un, kāpjot ārā no autobusa, skanīgi atvadās: “Visu labu!”
Rokas! Visas kā viena – vēja appūstas un zemē sastrādātas, raupjas, bet domāju, daudz ko prot. Vaigi sārti, jau apbrūnēti ar pavasara saulīti izskatās dabīgi un veselīgi.
Autobuss smaržo pēc dārza. Katram braucējam klēpī pīts groziņš, ļoti reti maisiņš. Tur ir visi šī brīža dārza labumi, svaigums un veselība, zaļumi. Bet puķes! Tās brauc uz pilsētu veseliem klēpjiem. Izturīgās ir staltas, bet tās, kuras prasīgākas pēc mitruma, mazliet noliekušas galotnītes, bet smaržo. Tāds skaistums, ka smaids parādās pat skeptiķa sejā. Pilsētā ierodas puķes, pilsēta būs bagātāka un skaistāka.
Kad tuvojas galapunkts, visi spriež par aktuālo: kurš pilsētas autobuss tūlīt būs pieturā; kas notiks, ja to nokavēs; un ir novērotāji, kas kontrolē, vai autobuss jau netuvojas.
Zinu, ka nav viegli: braukt autobusā uz dārziņu, visu nepieciešamo vedot līdzi, strādāt dārzā garo dienu pat tad, ja tirpst pirksti un sāp mugura, savest ražu uz pilsētu neskaitāmās reizēs pītajā groziņā… Viņi ir noguruši, bet priecīgi un apmierināti. Un viņus vērojot, tāda kļūstu arī es. Šādas sajūtas noteikti nesniedz lielveikalu apmeklējums.
Ilona TROPA