Valmieras logopēdi profesora Šalvas Amonašvilli humānās pedagoģijas seminārā
Valmieras sākumskola | Logopēde
Valmieras sākumskola | Logopēde
Antropologs un pētnieks Džeimss P.Spredlijs (James P. Spradley) ir teicis, ka valoda ieņem tik lielu vietu cilvēka pieredzē, ka cilvēki valodu uzlūko kā pašsaprotamu. Valodu lietojam runājot, lasot, stāstot, rakstot un valoda nepieciešama arī domājot, plānojot, rēķinot, dziedot, klausoties… Ja bērnam (arī pieaugušajam) ir kavēta vai traucēta valodas attīstība, tad traucēti ir arī visi nosauktie procesi un darbības.
Ir bērni, kuri skaidri un saprotami runā jau 2 gadu vecumā. Viņu vārdu krājumā ir pat 300 vārdu un lieliski priekšnoteikumi, lai turpinātu augt un mācīties gudrības, tai skaitā apgūtu svešvalodas, cik nu katram bērnam ļauj viņa intelektuālais potenciāls.
Ir bērni, kuru valodiņa raisās pakāpeniski, nesteidzīgi, katru dienu mācoties pa kripatiņai. Arī tas ir labi. Galvenais, ka notiek virzība bērnam pieņemamā tempā, nesteidzinot viņu.
Ir bērni, kuriem dažādu apstākļu dēļ valodas attīstība kavējas. Reizēm vecāki un apkārtējie to nepamana, jo no bērna, kamēr viņš nav skolnieks, neviens neprasa konkrētu rezultātu. Taču vecāki ir tie, kuriem jāuzņemas atbildība, kā un cik labi bērns runās.
Statistika liecina, ka 15–20% bērniem pirmsskolas vecumā ir valodas problēmas – šādos gadījumos jāmeklē logopēda profesionālā palīdzība:
Bērniem, kuriem ir valodas traucējums, vispirms jāapgūst mātes valoda. Tas tāpēc, ka jau bērniņu gaidot viņam formējas mātes valodas izjūta, ritms, fonētiskās īpatnības, kas katrai valodai ir atšķirīgas. Par svešvalodas mācīšanos vai divvalodību nevar būt ne runas, kamēr bērnam ir traucēta mātes valodas apguve. Jāpieliek visas pūles, lai pēc iespējas ātrāk un veiksmīgāk valodas traucējums tiktu novērsts vai kompensēts.
Galvenie vaļi, kas pozitīvi ietekmē valodas attīstību ir:
Tā kā valodas attīstība iet roku rokā ar bērna vispārējo attīstību (fizisko, garīgo), tad jārūpējas, lai bērnam tiktu nodrošināti attīstībai labvēlīgi apstākļi. Aktīvs bērns – aktīva valoda! Ne tikai jārada kustībām piemērota vide, bet arī jāmudina kustēties. Nevis aizliegt (Nekāp uz krēsla! Neaiztiec lampu!), bet motivēt darīt labas un pareizas lietas.
Lai mācītu bērnu, jābūt pieredzei, intuīcijai, pacietībai, mīlestībai. Katra no jauna apgūta prasme ir milzīgs ieguldījums bērna attīstībā, jo tas paver ceļu apgūt ko sarežģītāku. Brīžiem pietiek tikai ar piemēru, reizēm jāatkārto 3, 8,…1000 reizes, kamēr viss rit gludi. Dažreiz pareizi ieguldītais darbs uzreiz nenes vēlamo rezultātu, taču jebkurā gadījumā tas procesu uz priekšu ir pavirzījis.
Bērnam nepietiek, ja viņu piebāž ar gudrībām: lasa 4 gadu vecumā, zina reizrēķinu 6 gados, brīvi darbojas ar datoru 5 gados, runā kādā svešvalodā jau 3 gadu vecumā. Tas ir jauki, bet jāatceras, ka bērna attīstībai pamatā jābalstās uz labu fizisko veselību, veselīgu pārtiku, noteiktu pareizu dienas plānojumu.
Jāapzinās, ka nav iespējams sākt bērnu mācīt tad, kad mums iegribas vai beidzot ir brīvs laiks, līdzekļi un vieta. Nevar no bērna prasīt labas svešvalodas zināšanas, ja klibo dzimtās valodas apguve. Ja bērns 15 gados lasa slikti vai kļūdaini raksta, nekādi nevar sākt no pamatu apgūšanas kā 7 gados. Tas vilciens ir nokavēts. Šādos gadījumos jāmeklē ceļi, kā mazināt sekas. Tas ir daudz sarežģītāk un mazāk vainagojas panākumiem.
Jācenšas katrai lietai atrast pareizo laiku, līdzekļus un vietu – lai bērns augtu laimīgs un vecākiem būtu prieks par to!
Valmieras sākumskola | Logopēde
Apkārtējo pasauli mēs visi uztveram ar maņu palīdzību. Viena no tām ir dzirde. To nevar apturēt ne uz mirkli, tā darbojas nepārtraukti, neatpūšas pat naktī un turpina uztvert apkārtējās skaņas un trokšņus.
Laba dzirde ir priekšnoteikums, lai cilvēks varētu apgūt valodu un spētu runāt. Jau 20.nedēļā mammas puncī bērniņš sāk dzirdēt pirmās skaņas: sirdspukstus, mammas balsi.
Zīdainītis 4-6 nedēļu vecumā reaģē uz vecāku balsi, sarunām, papīra čaukstēšanu, meklē ar skatienu skaņas avotu. Šajā vecumā svarīgi darboties ar sadzirdēšanu: grabināt bērnam dažādi skanošus grabulīšus, plaukšķināt plaukstas, dziedāt melodijas. Labi, ja dzied gan tētis, gan mamma, tā bērniņš mācās atpazīt balsis. Skaņām vajadzētu būt ne visai skaļām, lai saudzētu dzirdi.
3-5 mēnešu vecumā bērns sāk dūdot, gugināt – runāt dažādu skaņu sakopojumus (nga, bu, ngu). Bērniņš jau smaida un smejas.
6-9 mēnešu vecumā bērns reaģē uz mūziku, kas skan radio, TV. Sākas aktīvais lalināšanas periods, kad bērna runā parādās vienādu zilbju virknītes (te-te, ma-ma, pa-pa, ba-ba), bet tie ir neapzināti vārdiņi, tikai zilbes. Bērns kļūst nemierīgs, ja parādās nepazīstami trokšņi, kurus viņš iepriekš nav dzirdējis – tāpēc svarīgi bērnu ar apkārtējiem trokšņiem iepazīstināt pakāpeniski.
Kad bērniņš sasniedzis gada vecumu, viņa runā parādās pirmie vārdi, kurus dažreiz saprot tikai mamma un tētis. Šis ir aktīvais staigātsākšanas periods. Tiklīdz bērns sāk staigāt, arī vārdu krājumā parādās milzumdaudz jaunu vārdu. Ja dzirde ir traucēta, tad pirmie vārdiņi parādīsies daudz vēlāk, tie būs izteikti tikai kā atsevišķas zilbes, lēni papildināsies vārdu krājums. Ja dzirdes traucējums ir spēcīgs, tad bērniņš var nemaz nerunāt.
Par dzirdes traucējumu var liecināt nepareiza skaņu izruna, pārāk skaļa runāšana, maz vārdu bērna vārdu krājumā, bērns ir pārāk aktīvs un kustīgs (vecākiem un skolotājiem liekas, ka nerātns), mīl darboties vienatnē, bērnam ir maz draugu.
Ja dzemdību nodaļā zīdainītim ir veikta dzirdes pārbaude, tad vecāki var būt mierīgi, ka viss ar bērna dzirdi ir kārtībā. Ja šāda pārbaude nav notikusi, tad dzirdi bērnam vēlams pārbaudīt, konsultējoties ar ģimenes ārstu.
Dzirdi bērniņam vajadzētu pārbaudīt arī tad, ja nākas slimot ar vidusauss iekaisumiem.
Taču ne tikai bioloģiskās dzirdes kvalitāte ir vienīgais un absolūtais rādītājs pareizai un labai valodas un runas attīstībai. Ļoti svarīga ir fonemātiskā dzirde, kura saklausa skaņas vārdos, cilvēka runā. Fonemātiskā dzirde nodrošina to, ka bērns saklausa, kura skaņa pēc kuras ir vārdā un vārdu var uzrakstīt pareizi (māja nevis jāma). Izlasot burtiņus, spēj tos saliedēt vienā veselā vārdā, saprast izlasīto vārdu.
Kā var trenēt, vingrināt fonemātisko uztveri? Ikdienā noder pavisam vienkārši paņēmieni:
Palīdzēsim bērniem klausīties, saklausīt, padarīt vēl interesantāku un bagātāku viņu skaņu pasauli!
Valmieras sākumskola | Logopēde
Strauji tuvojas septembris, kad daudzi pirmklasnieki sāks mācības skolā. Bet vēl ir pietiekoši daudz laika, lai izvērtētu bērna gatavību skolai un šo to arī iemācītos vai atkārtotu, lai mācības bērnam būtu patiešām patīkama un rezultatīva nodarbe.
Kam būtu jāpievērš īpaša uzmanība?
Iekļaušanās kolektīvā, pašapkalpošanās prasmes.
Vai Jūsu bērns:
Valodas attīstība.
Vai Jūsu bērns:
Rēķināšanas prasmes.
Vai Jūsu bērns:
Rokdarbi.
Vai Jūsu bērns:
Fiziskā attīstība.
Vai Jūsu bērns:
Ja rodas jautājumi vai neskaidrības- droši kontaktējieties ar mani.
Valmieras sākumskola | Logopēde
Šoreiz par bērniem no 2 līdz 3 gadu vecumam …
Bērna runa veidojas pieaugušo valodas ietekmē, un lielā mērā tā atkarīga no:
Runas attīstībai nepieciešama:
Vecākiem savi bērni parasti ir paši labākie, gudrākie, skaistākie.
Reizēm pietrūkst vēlamās objektivitātes novērtējumam. Šo to būtisku, ikdienas steigā vecāki nepamana, tāpēc piedāvāju mazliet palūkoties uz bērnu no malas ar profesionālu logopēda skatu – izvērtēt un salīdzināt bērna runas un valodas attīstības līmeni, atkarībā no bērna vecuma.
Sasniedzot 2 gadu vecumu, bērns zina un prot nosaukt savu vārdu. Bez grūtībām košļā cietu barību. Pēta apkārtējo pasauli lienot, rāpjoties, kāpjot, pārbīdot lietas, ir kustīgs. Labprāt meklē paslēptas lietas. Savā runā pareizi izrunā skaņas a, o, u, m, p, b, S, Z, L, n, l, d, t, v, f. Bieži skaņas R, L tiek izlaistas vai to vietā runātas citas skaņas (RATI – LATI; LAIME – VAIME). Par to nevajadzētu satraukties, tas ir normāli. Prot atdarināt dzīvnieku skaņas, mēģina runāt dažādās intonācijās (vilks – zemā balsī, zaķītis – smalkā). Šajā vecumā bērns spēj norādīt uz ķermeņa daļām. Viņa vārdu krājumā ir 50 – 300 vārdu. Bērns kopē vecāku teikto, atkārto. Teikumos ir divi, trīs vārdi. Bērns saprot un pareizi spēj izpildīt divdaļīgus uzdevumus (Aizej uz virtuvi un atnes krūzi!), izmanto vietniekvārdus es, tu, mēs, man. Bērns atkārto divus nosauktos skaitļus pareizā secībā. Bērns saprot darbības (Parādi, kurš sēž? kurš stāv?). Labprāt skatās grāmatu ilustrācijas.
Šie, protams, nav vienīgie un absolūtie kritēriji.
Tā kā katrs bērns attīstās un aug individuāli, pastāv atkāpes no iepriekš minētajām normām. Katru vecāku pamanīto atkāpi ieteicams vispirms apspriest ar sava bērna audzinātāju, kura zina bērnu ikdienā. Var arī doties uzreiz pie speciālista – ģimenes ārsta, logopēda, psihologa, ortodonta (zobu rindu sakodiena speciālists), lai pārliecinātos, ka bērna attīstība norit patiešām labi, vai veiktu speciālista piedāvātos ieteikumus, lai bērnam palīdzētu.
Ko darīt ģimenē?
Tā kā valodas attīstība iet roku rokā ar bērna vispārējo attīstību (fizisko, garīgo), tad jārūpējas, lai bērnam tiktu nodrošināti labvēlīgi apstākļi. Aktīvs bērns – aktīva valoda! Ne tikai jārada kustībām piemērota vide, bet arī jāmudina kustēties. Nevis aizliegt (NEKĀP UZ KRĒSLA! NEAIZTIEC LAMPU!), bet motivēt darīt labas un pareizas lietas. Ļaujiet bērnam palīdzēt viņu saģērbt, noģērbt vai šo to uzvilkt pašam. Runājiet vienā acu līmenī, nevis “no augšas”, darbojieties kopā ar bērnu uz grīdas, tā likvidēsiet augumu un vecumu starpību, būsiet bērnam “savējais”, saruna kļūs kvalitatīvāka. Ietērpiet savas darbības vārdos, stāstiet un jautājiet bērnam par visu, kas apkārt. Bērnam pietiek tikai ar 4 – 5 rotaļlietām, jo daudz rotaļlietu rada grūtības koncentrēties. Skatieties bilžu grāmatas (re, sunītis sēž. Ko dara sunītis? Lielais suns guļ. Parādi, kur guļ sunītis. Kā saka sunītis? Kur mūsu Dino?). Lasiet grāmatas (sāciet ar mazumiņu – 5 minūtēm) nesteidzoties, izteiksmīgi, papildiniet lasīto ar žestiem. Domājiet, ko runājat bērna klātbūtnē, bērns dzird, saprot un atkārto (audzinātājai nav jāzina, ka jums ģimenē 3 mēnešus nav seksa vai kas tamlīdzīgs J.
Ne no kā nekas neradīsies. Bērna attīstībā jāiegulda nopietns darbs – darīsim to visi kopā!
Valmieras sākumskola | Logopēde
Par logopēdijas nozīmi mūsu bērnu attīstībā …
Esam veiksmīgi sagaidījuši 1.septembri.
Jauns mācību gads un jaunas iespējas bērniem un vecākiem – iespējas, neskatoties uz dziļo krīzi un nebūšanām mūsu valstī. Lai mums visiem veicas šīs iespējas saskatīt un izmantot!
Daudzi bērni uzsāks mācības, citi turpinās. Ir bērni, kuriem mācīties ir viegli, bet ir bērni, kuriem nepieciešama palīdzība un lielāka uzmanība: no skolotāja, no vecākiem, no psihologa – arī no logopēda.
Ja bērnam ir kavēta vai traucēta valodas attīstība (runāšana, lasīšana, rakstīšana, rēķināšana), tad palīdz logopēds.
Pašlaik skolās, reformējot izglītības sistēmu un ekonomējot līdzekļus, logopēdam atstātas daudz mazākas iespējas strādāt un palīdzēt bērniem. Logopēdija, kā nozare, mūsu valstī jau tā līdz šim bijusi pabērna lomā, bet pašreiz izskatās, ka tā Latvijā tiek pamazām likvidēta pavisam… Vienlaicīgi, bērnu skaits, kuriem būtu noteikti nepieciešama logopēda palīdzība, ar katru mācību gadu pieaug! …
Valoda ir neaizstājama visās jomās. Valodu lietojam runājot, lasot, stāstot, domājot, plānojot, rēķinot, dziedot, rakstot, klausoties… Ja bērnam ir kavēta vai traucēta valodas attīstība, tad traucēti ir arī visi nosauktie procesi un darbības.
Tā kā katram bērnam iespējamais traucējums un tā izpausmes ir dažādas, tad nevar tā vienkārši apvienot visus bērnus ar valodas traucējumiem vienā grupā, neskatoties uz to, ka bērni ir vienā vecumā, mācās vienā klasē utt. Individuāli plānots darbs ir logopēda darba pamatā, kas ātrāk un veiksmīgāk nes rezultātu.
Logopēda nodarbībās bērni ne tikai raksta diktātus, kā to bieži nākas dzirdēt. Speciālists izveido kompleksu mācīšanās plānu: nodarbības bērnam, ieteikumus vecākiem un skolotājiem, citu nepieciešamo speciālistu piesaistīšanu – tā tam būtu jābūt.
Nodarbībās bērni vingro, lai attīstītu muskulatūru, dzied, lai mācītos saklausīt skaņas un to atšķirības, “darbina” pirkstus, lai varētu izpildīt sīkas kustības, piemēram, rakstot, klausās un mācās sadzirdēt, domā, vingrina atmiņu, uzmanību, iztēli, runā un mācās pateikt, skaidrot, pamatot, raksta, rēķina… un katram bērnam tas norit citādi.
Kāpēc vispār vajag logopēdu? Varbūt pietiek, ja tikai skolotājs mācīs bērnus? Skolotājs klasē strādā ar bērnu grupu, bet katra valodas problēma ir individuāla un specifiska lieta, kuru efektīvi diagnosticēt un koriģēt varēs tikai attiecīgi sagatavots, gudrs un erudīts speciālists – LOGOPĒDS.
Valmieras sākumskola | Logopēde
Ne tikai speciālisti Jums var palīdzēt – ļoti daudz noteikti spējat izdarīt Jūs paši!
Daži piemēri:
Valmieras sākumskola | Logopēde