Domāsim un darīsim kopā: par kreiļiem un labročiem.

Par kreiļiem un labročiemAr katru brīdi bērniem jāiemācās un jāapgūst aizvien vairāk. Kā mācīt un palīdzēt katram no viņiem būt vēl zinošākiem un darbīgākiem? Tas ir katra vecāka un pedagoga uzdevums.

Lielā mērā par gudrību atbild smadzenes. Ir svarīgi zināt, kā bērns uztver informāciju, kā to apstrādā.

Šoreiz par kreiļiem un labročiem.

Pasaulē 90 – 95% cilvēku ir labroči, tas nozīmē, ka viņiem vadošā ir kreisā smadzeņu puslode.

Vai cilvēks ir kreilis vai labrocis, tas cieši saistīts ar galvas smadzeņu puslodēm un to darbību. Interesanti, ka bērnam piedzimstot vēl nav izveidojusies dominējošā puslode. Dažreiz gadās, ka bērna smadzenes ilgu laiku nevar "izvēlēties" vadošo roku, ilgu laiku nevar noteikt, kura no smadzeņu puslodēm kļūs dominējošā. Šajā gadījumā bērnam var tikt aizkavēta psihomotorā attīstība un valoda. Starp citu, valodas attīstības aizkavēšanās kreiļiem novērojama daudz biežāk nekā labročiem. Tas notiek arī tad, ja bērns ļoti agri "paziņo", ka ir kreilis. Bet ja bērns nevar "izlemt" par vadošo roku, logopēdiskas problēmas var būt nopietnākas. Šādos gadījumos ieteicams konsultēties arī ar bērnu neirologu.

Ļoti reti sastopami bērni, kuriem vienlīdz vadošas ir abas rokas. Tie ir ambidekstri. Ambidekstriem zināmā mērā dzīve varētu šķist vienkāršāka: var rakstīt ar abām rokām pārmaiņus, nēsāt somu uz jebkura pleca un viegli veikt manikīru. Bet ne vienmēr šie cilvēki patiešām ir laimīgi. Viņiem ir grūtāk "sagremot" saņemto informāciju, grūtāk iekļauties darbā. Tas ir saistīts ar faktu, ka nav skaidri definēta dominējošā smadzeņu puslode.

Par ko atbild labā un kreisā smadzeņu puslode?

Kreisā puslode:

  • valoda;
  • matemātika;
  • loģika.

Labā puslode:

  • telpiskās spējas;
  • sejas atpazīšana;
  • vizuālā tēlainība;
  • mūzika.

Tas, ka bērns raksta ar kreiso roku, vēl nenozīmē, ka viņš patiešām ir kreilis. Lai noteiktu dominējošo smadzeņu puslodi, svarīgi konstatēt arī vadošo kāju, aci, ausi:

  • aplaudējot, labročiem aktīvāka labā roka, kreiļiem kreisā;
  • pie vadošās auss pieliek telefonu;
  • sarullē papīra lapu un caur to apskata kādu priekšmetu – ar kuru aci skatās, tā ir vadošā;
  • ar vadošo kāju tiek sperts pirmais solis uz pakāpiena, sperta bumba.

Šie nav vienīgie testa vingrinājumi. Reizēm jāizpilda daudz vairāk, lai izdarītu patiesus secinājumus. Jautājiet audzinātājām, viņas ir zinošas un pastāstīs daudz vairāk!

Nekādā gadījumā nedrīkst kreili pēkšņi sākt "pārtaisīt" par labroci. Patiesībā bērns, kuram dominējošā ir labā puslode, nekad nekļūs par labroci. Smagākos gadījumos var veidoties stostīšanās, šķielēšana vai pat slapināšana gultā.

Pareiza pieeja bērnam un uzmanīga attieksme ne tikai spēj kompensēt īpatnības, bet arī atklāt visu radošo potenciālu, kas piemīt kreiļiem.

Der atcerēties dažus ieteikumus:

  • attīstīt motoriku un roku – acu koordināciju: veidot no plastilīna, māla, izšūt, vērt krelles;
  • mēģināt organizēt dienu, lai bērnam būtu skaidrs režīms, iespēja pavadīt daudz laika svaigā gaisā, atpūsties – kreiļus ir viegli pārpūlēt, tāpēc slodzei jābūt mērenai;
  • ja bērnam ir logopēdiskas problēmas, droši jautājiet padomu logopēdam un konsultējieties ar neirologu. Nodarbības pie logopēda labāk sākt pēc iespējas ātrāk, lai aizejot uz skolu, bērniem nav izrunas problēmu. Pretējā gadījumā bērnam būs daudz grūtāk apgūt lasīšanu un rakstīšanu;
  • nekādā gadījumā nelamāt un neaizrādīt bērnam par darbībām, kas saistītas ar neveiklību vai lempīgumu.

Atgādināt savam bērnam, ka kreiļi ir talantīgi un lieliski cilvēki. Starp viņiem: Mocarts, Puškins, Napoleons, Jūlijs Cēzars, Pablo Pikaso, Einšteins, Čārlijs Čaplins.

ASV 2006.gadā publicēja pētījumu, kas parādīja, ka vīrieši – kreiļi ar vidējo izglītību pelna 15% vairāk nekā viņu kolēģi labroči. Augstskolu absolventi – kreiļi nopelna 13% – 21% vairāk nekā viņu studiju biedri – labroči. Kāds tieši ir iemesls, ka tā notiek, ekspertiem vēl jānoskaidro. Jebkurā gadījumā, kreilība nav trūkums vai nepilnība. Bet labročiem vajadzētu izturēties ar lielāku cieņu pret kreiļiem, jo dzīve ir ērtāka un piemērotāka labročiem. Neaizmirstiet par to!


LMA vadītāja, logopēde Ilona Tropa

Ilona Tropa

LMA seminārs, 08.02.2012.






LMA vadītāja, logopēde Ilona Tropa

Ilona Tropa

Logopēdu metodiskās apvienības seminārs, 26.01.2012. – darbīga diena logopēdiem Rūjienā

Darbīga diena logopēdiem RūjienāIepriekšējā gada vēlme satikties logopēdiem Rūjienā, lai uzklausītu profesionāļu viedokli par darbu pirmsskolā un sākumskolā, mainītos viedokļiem un paraudzītos, kā strādā kolēģi Rūjienas vidusskolā un specializētajā bērnudārzā “Vārpiņa” nu ir vainagojušies panākumiem. 26.janvārī logopēdi no Siguldas, Valmieras, Gulbenes, Smiltenes, Valkas, Mazsalacas, Beverīnas, Burtnieku, Kocēnu un, protams, Rūjienas novadiem pulcējās seminārā Rūjienā.

No rīta durvis laipni vēra Rūjienas vidusskolas mazā skoliņa, kurā direktors ar laba vēlējumiem uzrunāja klātesošos un aicināja baudīt koncertu: akordeonistu trio un solo, koris un teātra izrāde “Rūķīši un Mežavecis” ar “dzīvās” mūzikas pavadījumu, blokflautu priekšnesums, flautu trio, pianisti, dejotāji, klarnetes priekšnesums. Mazie mākslinieki lieliski uzstājās, neskatoties uz to, ka šajā laikā skolā notika arī vizuālās mākslas olimpiāde. Skola bērniem piedāvā padziļināti apgūt mūziku, mācīties instrumentu spēli. Šo programmu aizsācis izcilais mūziķis, rūjienietis Ēvalds Siliņš jau pirms 41 gada un vērtīgā tradīcija turpinās.

Sarunā ar Rūjienas vidusskolas logopēdi un mūzikas skolotāju Zinu Matisoni, kura atklāja sava amata noslēpumus un laipni izrādīja gatavotos materiālus logopēdijas nodarbībām, apstiprinājās patiesība, ka valodas un runas traucējumi nav izolēti un nepastāv paši par sevi, bet ir cieši saistīti ar bērna vispārējo attīstību. Logopēdes pieredze rāda, ka vienlīdz daudz bērnu ar valodas traucējumiem ir gan parastajās, gan mūzikas novirziena klasēs, taču korekcijas process norit ātrāk un produktīvāk bērniem, kuri darbojas mūzikas novirzienā. Tātad, ritmizēšana, dziedāšana, mūzikas instrumenta apguve sekmē arī bērna valodas attīstību.

Logopēdes Zinas pārliecību, ka procesu nevajag sarežģīt, sajuta katrs. Nu, piemēram, viņas atziņa par skaņas L mācīšanu: “Ar konfekti un viss notiek viegli”! Aizkustinoša bija pateicība kolēģiem par viņai kā jaunam logopēdam sniegto atbalstu.

“Vārpiņā” mūs sagaidīja zinātkāru acu pāri, raugoties aiz loga, un mājas saimnieces: vadītāja Lidija Budaha un vadītājas vietniece izglītības jomā Lilita Romanovska. Jau pirmajam skatam paveras estētiski un gaumīgi iekārtotās telpas. Visur redzams bērnudārza 27 pastāvēšanas gados plānveidīgi ieguldītais darbs. Kad dodamies ekskursijā pa iestādi, iepazīstamies ar grupu telpām, modernajām tehnoloģijām – interaktīvām tāfelēm, kas atvieglo un padara interesantāku mācīšanos. “Vārpiņas” logopēdes Inta Virse, Marita Kļaviņa, Vija Gaile un Inese Roziņa ar prieku izrāda savu pasauli – nelielos, ar daudzveidīgiem materiāliem piepildītos kabinetus un lepojas ar vērtīgajām Ziemassvētku dāvanām: klēpjdatoriem un jaunām spēlēm.

Metodiķe Lilita prezentācijā iepazīstina logopēdes ar bērnudārza darbu, iespējām, realizētiem neskaitāmiem projektiem. Iestāde bērniem piedāvā 6 izglītības programmas, tajā strādā 34 pedagogi un 28 darbinieku liels atbalsta personāls.

Valmieras pilsētas PII “Vālodzīte” metodiķe Ieva Mangule stāstījumā par bērniem pirmskolā “Ceļā uz skolu”, uzsver, ka svarīgākais bērna attīstībā ir skaņu uztvere, gramatiski pareizas runas veidošana, vārdu krājuma paplašināšana, ne akadēmiskās zināšanas un rakstītie burti. Bērnam prātā paliek tikai tas, ko viņš ir redzējis, dzirdējis, izgaršojis, sajutis. Pasīva sēdēšana pie galda un zīmēšana darba burtnīcā nav pirmsskolas bērnam piemērota nodarbe. Viņas uzskats un pārliecība: “Lai bērns, aizejot no bērnudārza, būtu veiksminieks”.

Sākumskolas skolotāju metodiskās apvienības vadītāja, Pārgaujas sākumskolas skolotāja Velga Krieva pievienojas Ievas teiktajam uzsverot, ka katrs skolotājs ir gatavs mācīt jebkuru bērnu neatkarīgi no tā, vai viņš, uz skolu atnākot, māk vai nemāk rakstīt un lasīt. Praksē vērojams, ka klasē bērnu zināšanu līmenis ir ļoti atšķirīgs, un pedagogam jābūt apveltītam ar izcilu meistarību, lai virzību augšup sasniegtu katrs no viņiem. Jāpiekrīt Velgas aicinājumam sadarboties. Tas ir stūrakmens produktīvam darbam. Ja logopēds ar bērna vajadzībām iepazīstinās viņa nākamo skolotāju, laicīgi varēs sniegt atbalstu bērnam mācību procesā. Pretējā gadījumā paies ilgs laiks, kamēr bērna spējas tiks izzinātas no jauna. Tāpat cieša sadarbība nepieciešama starp sākumskolas un pamatskolas skolotājiem, kuri turpinās iesākto darbu ar bērniem. Velga Krieva katram novēl nesadegt, darot šo atbildīgo un mums visiem vajadzīgo darbu.

Vēl labu laiku katrs jutīsim ieguvumu no šīs darbīgās dienas Rūjienā. Paldies, rūjienieši!





LMA vadītāja, logopēde Ilona Tropa

Ilona Tropa

LMA seminārs, 27.12.2011.






LMA vadītāja, logopēde Ilona Tropa

Ilona Tropa

Domāsim un darīsim kopā: veikls bērns – gudrs bērns!

Veikls bērns – gudrs bērns!Vecumā no 3 – 7 gadiem saglabājas vecā patiesība "veikls bērns – gudrs bērns". Šajā vecumā jūs, vecāki, esat savu bērnu eņģeļi. Jūs bērniem dodat saknes – iedzimtību un līdzību sev un spārnojat viņus – ļaujat augt un attīstīties bērņukam, ar cik nu vien lielu mīlestību iespējams. Pasaulē vēl nav izgudrota neviena metodika un paņēmieni, ar kuriem būtu pa spēkam pārmācīt to, kas ielikts ģimenē. Tā ir liela balva, kas dota katrai ģimenei – veidot un mīlēt savu bērnu, lai viņš izaug par krietnu cilvēku: darbīgu, veselīgu, ar labu humora izjūtu un asu prātu.

Ārsti atzīmē, ka pēdējos 25 – 30 gados visā pasaulē strauji pieaug slimojošu bērnu skaits. Ārstus un pedagogus uztrauc ne tikai somatiskā veselība, bet arī psiho – emocionālās veselības stāvokļa pasliktināšanās. Tas nozīmē: ja bērns neslimo, viņam nav iesnu un klepus, tad mēs vēl nevaram teikt, ka bērns ir vesels. Jāraugās, vai bērns ir vesels arī emocionāli: darbīgs, pozitīvs, zinātkārs, kustīgs.

Publicētajos datos par pirmsskolas vecuma bērniem, var iepazīties ar ne visai iepriecinošiem faktiem: 5 – 25% bērnu piemīt uzmanības deficīta sindroms un hiperaktivitāte, 20% – runas un valodas attīstības kavēšanās, 8% klīniski kustību koordinācijas traucējumi, 20 – 40% lasīšanas un rakstīšanas apgūšanas traucējumi. Visas slimības nāk no nerviem – tā uzskatīja jau agrīnie filosofi. Mūsdienu pētījumi rāda, ka 70% no slimībām ir psihosomatisks raksturs, tas ir, slimība ir kā organisma reakcija uz psiho – emocionālām problēmām: iesnas ir nevis tāpēc, ka mazulim nosalušas kājas, bet iespējams tāpēc, ka tētis vai mamma ir par kaut ko ļoti satraukušies. Bērna veselība ir pamats visai viņa dzīvei.

Sākot no 3 gadu vecuma, aktīvi notiek bērna mācīšana. Tas jādara spēlējoties. Pat 6 gadu vecumā nervu procesu pamatīpašības: kustīgums un nosvērtība, joprojām nav stabilas, tās tikai veidojas, mācās kļūt stipras. Tāpēc pirmsskolas audzināšana un mācīšana ar "skolas" metodēm, kas balstās uz uzmanības koncentrēšanu un atmiņu, bieži noved bērnu līdz ātram pārgurumam, nervu sistēmas atslābumam. Spēlējoties bērni nesēž ilgi nekustīgi, neklusē, bet aktīvi kustas, sarunājas, darbojas, izrāda emocijas, interesi, tādā veidā vienkārši un bez liekas piepūles apgūst jaunas prasmes un pieredzi, kas ir tik svarīga bērna attīstībai.

3 – 6 gadi ir vecums, kad aktuāla ir uzvedība, disciplīna, sodi. Visi zinām, ka ar sitieniem varēja izlabot tikai TV padomju laikā, uz bērniem šādu paņēmienu nedrīkst attiecināt, tas ilgtermiņā dod vien negatīvas sekas, kā bumba ar laika degli. Bieži vien nākas dzirdēt bērniem adresētus paziņojumus: ja nenāksi, tante tevi paņems; ja tūlīt negulēsi, vilks tevi apēdīs; nelien, noslīksi! Bērnu iebiedēšana būtu jāaizliedz ar likumu. Tas bremzē attīstību, nokauj domas lidojumu, kropļo personību. Atkal viena bumba ar laika degli. Jāatceras, ka bērns spēj iemācīties kontrolēt savu uzvedību tikai pēc 4 gadu vecuma. Jautāt "kāpēc tu tā darīji" pirms šī vecuma nebūtu lietderīgi.

Ja runājam par nepaklausību, der izvērtēt, kurā kategorijā bērns ierindojies, kas ir cēlonis nekorektai uzvedībai. Lūk, daži iemesli:

  • slimības izraisīts fiziskais stāvoklis;
  • izsalkums vai nogurums;
  • spēcīgs uzbudinājums: nepatīkams incidents, bailes, patīkams pasākums;
  • fiziskās aktivitātes trūkums kā rezultātā sakrājusies neizmantota enerģija;
  • nevajadzīga pieaugušo iejaukšanās bērna nodarbē;
  • vēlme pieturēties pie sava viedokļa – spītība;
  • vēlme piesaistīt uzmanību;
  • ātri sakaitināmu pedagogu, vecāku, vienaudžu atdarināšana;
  • bezrobežu audzināšana – lutināšana.

Tikai likvidējot cēloņus var panākt rezultātu – saprātīgu uzvedību, kas bērnam ir sabiedrotā un aizved viņu darbīgā, interesantā pasaulē.

Vēl svarīgas par akadēmiskām zināšanām: lasa vai nelasa, pazīst ciparus vai nē, prot rīkoties ar datoru vai nē, ir bērna emociju attīstības kvalitāte, kustību precizitāte un nervu sistēmas briedums. Tikai pēc tam varam sākt domāt par burtiem un cipariem.

Izvērtēšanai uzdevumi, ko var paveikt labs un prātīgs 4-gadnieks:

  • ar aizvērtām acīm ar labās rokas rādītājpirkstu pieskarties degungalam, tad kreisās auss ļipiņai. To pašu ar otras rokas pirkstiņu;
  • izstiepjot rokas uz priekšu, ar rādītājpirkstiem zīmēt gaisā vienāda izmēra apļus 10 sekundes;
  • sveicienam pastiepj pretī pareizo roku: labo ar labo, kreiso ar kreiso;
  • noliekot pēdiņas uz grīdas tā, ka kreisās kājas purngals ir pie labās kājas papēža, ar aizvērtām acīm spēj nostāvēt 15 sekundes;
  • bez mazākām problēmām un piepūles salasa un saliek kastītē 20 monētas vai podziņas 15 – 20 sekunžu laikā.

5-gadnieks:

  • ar aizvērtām acīm nostāv uz pirkstgaliem 10 sekundes;
  • saveļ no papīra nelielas, apaļas bumbiņas;
  • 5 metrus lec uz vienas kājas, saglabājot taisnu līniju. Nobīde no taisnā ceļa var būt 50 cm;
  • uz tukšas diegu spolītes uztin 2 metrus garu diegu 15 – 20 sekundēs.

6-gadnieks:

  • trāpa 25X25 cm mērķī ar nelielu bumbiņu no 1,5 m attāluma;
  • patstāvīgi izvieto rokā kārtis vēdekļveida satvērienā;
  • 10 sekundes nostāv uz vienas kājas, otra kāja saliekta 900 leņķī un pēda atbalstās pret otras kājas ceļgala locītavu.

7-gadnieks:

  • saglabā līdzsvaru 10 sekundes, tupot uz pirkstgaliem ar izstieptām uz priekšu rokām un aizvērtām acīm;
  • lec uz vienas kājas 5 metrus, bīdot sērkociņu kārbiņas izmēra kastīti un nenovirzās no mērķa vairāk par 50 cm.

Pamēģiniet un darbojieties kopā!


LMA vadītāja, logopēde Ilona Tropa

Ilona Tropa

Darbīgs brīvlaiks Beverīnā

Darbīgs brīvlaiks BeverīnāJau paskrējusi pirmā mācību nedēļa pēc ļoti gaidītās brīvlaika nedēļas skolās. Darbs notiek ierastajā ritmā.

Pirmdienas rīts pēc brīvlaika Beverīnas novadā iesākās silti un mierīgi. Mūrmuižas ezeriņā rāmi peld pīles, liekas, arī Miegupe veļ mazliet pieklusušus vilnīšus un tikai retumis sakūlusi putu cepures. Taču visapkārt jaušams darbīgums. "Pasaciņas" vecā sēta pazudusi, bet pasacēnu domās jau tā ieguvusi pasakainus apveidus: taisna, skaista un droša ar lepniem vārtiem. Arī kurmis nesnauž! Saracis auglīgas zemes kalniņus visā rotaļlaukumā. Skolas bērni atpūtušies, smēlušies emocijas savās ģimenēs, bet skolotāji?

"Pasaciņā" bērni darbojušies visu nedēļu, kā ierasts. Skolotājiem skolās ikdienas darba ritms atšķīrās ar to, ka neskanēja skolas zvans, taču katru dienu notikušas dažnedažādas aktivitātes.

Visās Beverīnas izglītības iestādēs skolotājiem bija darba pilnas rokas. Vairāki pedagogi devās uz Rīgu: gan uz semināru izglītības iestāžu vadībai, gan turpināja apgūt Humānās pedagoģijas principus, lai tos iedzīvinātu skolās. Apguva jaunas zināšanas kursos par veselību veicinošām un veselību sargājošām tehnoloģijām pirmsskolā un divu dienu konferencē par pedagoģisko saskarsmi un interaktīvās tāfeles priekšrocībām, mācot svešvalodas.

J.Endzelīna Kauguru pamatskolā visu nedēļu notika mēģinājumi projekta ietvaros, kurā piedalās ap 80 skolēnu un 5 skolotāji. Ar nepacietību gaidām Latvijas dzimšanas dienu, kad Beverīnas novada ļaudis un paši skolēni baudīs projekta laikā tapušo priekšnesumu.

Bija arī kāds īpašs notikums. Brenguļu sākumskolas skolotāja Gunita Uzkalna 29.oktobrī piedalījās biedrības "Pro Futuro" rīkotajā seminārā Rīgā "Lasīšanas un rakstīšanas traucējumi un mūsdienīga lasīt un rakstīt apmācība". Dalības maksu šim semināram finansēja Beverīnas novada Kauguru pagasta zemnieku saimniecības "Vītoliņi" saimniece Ieva Rutkovska, kuras ģimenē aug divi dēli, un viņai rūp, lai tiem bērniem, kuriem nepieciešama palīdzība, to arī saņemtu no prasmīgiem skolotājiem. Sakām lielu paldies Ievai par atbalstu! Paldies, arī Beverīnas novada domei un Valmieras pilsētas 3.PII "Sprīdītis" par atbalstu zināšanu iegūšanai!


LMA vadītāja, logopēde Ilona Tropa

Ilona Tropa

Domāsim un darīsim kopā | Kāpēc zīles der ne tikai mežacūciņām, bet arī bērnu valodas attīstībai?

Zīles der ne tikai mežacūciņām, bet arī bērnu valodas attīstībaiDaudzviet bērnudārzos un skolās rit zīļu vākšanas kampaņas. Apsveicams darbs! Paraudzīsimies uz šo aktivitāti no dažādiem skatupunktiem. Vispirms jau sacensība, jo bērniem sacensties ļoti patīk: kurš pirmais, kuram vairāk? Ieguvums arī meža zvēriem ziemas maltītei. Pirmsskolas vecuma bērniem šī nodarbe ir neatsverams ieguldījums valodas attīstībā.

Zāle čaukst, un pa reizei krīt zīle no varena ozola. Trāpīs uz galvas vai paukšķēdama nokritīs kurmja rakumā? Vēl groziņš nav pilns, jāatpūšas un jāpaskatās, kas notiek apkārt. Arī lapas nokritušas. O, ne tikai ozola! Kādas vēl? Bērza, kļavas, liepas… Bet zem lapām lēni kāds kustas – zirneklis, garām, slaidām kājām, apdomīgi izvēloties ziemošanai vietu. Gabaliņu tālāk steidzīgi aizrumpuļo pūkains kāpuriņš. Saule spīd, un arī tauriņi vēl neguļ, lido un priecājas par atvasaru. Kur nu vēl mušas – mazas un lielākas, melnas un brūnas.

Ložņājot zem ozola, esam nonākuši līdz koka stumbram. Pieskaramies mizai – tik cieta un grubuļaina, bet ļaujas, lai to noglaudām. Tik daudz sajūtu uztver pirkstiņi, nemaz nevajag masāžu pie fizioterapeita, tikai biežāk jāatnāk pie ozola un jāsasveicinās ar to, jāpatausta tā cietais, raupjais kažociņš.

Paceļam acis uz augšu, lai saskatītu koka galotni. Galva jāatliec, cik vien var! Acīs iespīd saule. Galotne tik augstu sniedzas debesīs, ka ne saskatīt!

Darbojamies ar zīlēm – katra pirkstos atstāj tik gludu un mīlīgu sajūtu, bet ir arī dūriens, kad pirksts pieskaras zīles īlenam. Groziņā liekam tikai lielās, resnās, tās taču labāk garšos zvēriem. Tām, kurām asniņš izspraucies, atstājam, lai iesakņojas, lai aug, varbūt izaugs ozols.

Krāsa pirmajā skatienā liekas brūna, bet, ja vērīgāk skatāmies, tad ir vesela buķete: zaļa, pelēka, gaišbrūna, sarkanīga un pat dzeltenu var ieraudzīt!

Kas tad tas? Ceļgali jūt slapjumu. Nu, ja, saulīte silda, bet lielo rasu vairs nespēj nožāvēt, tā samērcējusi bikses. Nekas, mājās bikses žāvēsim. Ābolu virtenes būs izžuvušas, varēs bērt maisiņā, ziemā āboli noderēs mūsu vēderiem. Bet virs plīts siltumiņā liksim bikses – lai žūst, no rīta būs sausas.

Bet zīles? Zīļu pilns lielais grozs! Meža zvēriņi varēs ziemā ēst pilnām mutēm un par badu un aukstumu neraizēties, jo paēdušam puncim vienmēr ir siltāk, kā tukšam.

Darbīga diena pavadīta, un ko ieguvusi bērna valoda?

Bērna attīstības pamatā ir sajūtas un emocijas – gan bērnam jau zināmas, gan no jauna piedzīvotas: sauss, ass, slapji, gludas, raupja… un ja vēl to izbauda dabā, tad divtik liels iespaids. Arī mamma, tētis, ome, opis un draugs sastāda kompāniju, tad pozitīvās emocijas klāt kā liktas! Būs ko atcerēties līdz nākamajai zīļu talkai. Bērnam svarīgi piepildīt emociju krātuvi, lai varētu apgūt ko jaunu. Ja emocijas un izjūtas ir niecīgas, bērnam grūtāk uztvert, saprast, izdarīt.

Kustības – nākamais attīstības stūrakmens. Ja bērna kustības ir precīzas, viņš ir spēcīgs, kustīgs un veikls, arī domāt un darboties ir vieglāk. Bērns spēj izjust savu ķermeni, kontrolēt kustības. Ko tik var sadarīt zīļu lasīšanas laikā – rāpot, tupties, palēkties, stāvēt uz vienas kājas (varbūt izdodas nostāvēt tik ilgi, kamēr nokrīt zīle no koka?), skriet apkārt ozolam, paslēpties aiz ozola.

Visu varam nosaukt, tā vairojot vārdu krājumu – bērns zinās vairāk vārdu, varēs pastāstīt visu, ko vien vēlēsies. Tik daudz lietvārdu: zīles, asns, cepurīte, miza, stumbrs… darbības vārdu: lasīt, likt, meklēt, augt, slēpties… īpašības vārdu: liels, gluda, spīdīga, slapjas, smags, varens… – un to visu bez pūlēm var salikt vienā skaistā rudens dienā bērna gudrajā galviņā. Protams, ar vienu pēcpusdienu būs par maz, bet katra nākamā reize dos atkal savu pienesumu bērna attīstībā.

Varenjauka nodarbošanās tā zīļu lasīšana, kura dod milzīgu ieguldījumu ne tikai bērna valodas attīstībā, bet arī fiziskajā, emocionālajā attīstībā. Nevajag nekādus materiālos ieguldījumus, tikai vēlēšanos darīt, bet prieks visiem: bērnam, kuram tik ļoti patīk būt kopā ar ģimeni un iegūtā atziņa, ka viņš arī palīdzēs zvēriņiem; vecākiem, kuri piepildījuši laiku un palīdzējuši bērnam augt; grupiņai: zīļu maisi pildīsies neticamā ātrumā, jo katrs nes zīles, cik vien spēj; meža zvēriem: kuri vēl pat nenojauš, ka viņiem tiek gatavoti milzīgi pārtikas krājumi.

Pamēģiniet! Nekas nav nokavēts, vēl var paspēt!


LMA vadītāja, logopēde Ilona Tropa

Ilona Tropa