Eiropas logopēdijas dienas pasākums Naukšēnu novada vidusskolas filiālē Ķoņu skolā, 17.04.2013





Logopēde Agrita Gruzdiņa

Agrita Gruzdiņa

Kursi “Bērns ar dzirdes traucējumiem vispārējā izglītības iestādē”, 19.04.2013.





LMA vadītāja, logopēde Ilona Tropa

Ilona Tropa

Valmieras pilsētas un starpnovadu LMA iesaka: seminārs, 24.04.2013., Valmieras Pārgaujas sākumskolā

Iesakām2013.gada 24.aprīlī plkst.14-18 Valmieras pilsētas un starpnovadu logopēdu metodiskā apvienība Valmieras Pārgaujas sākumskolā rīko semināru logopēdiem.

Darba kārtībā:

  • tikšanās ar Valmieras Izglītības pārvaldes vadītāju Ivetu Pāži un Kocēnu novada Izglītības pārvaldes vadītāju Ievu Stiģi;
  • digitālie mācību materiāli;
  • jautājumi, sarunas, diskusijas pie kafijas un tējas.

Pieteikties līdz 2013.gada 19.aprīlim.
Kontakti.


LMA vadītāja, logopēde Ilona Tropa

Ilona Tropa

Eiropas logopēdijas dienas pasākums “Ak, šī svītriņa!” Alojas PII “Auseklītis” Vilzēnu filiālē, 03.2013

Bildes no sava organizētā pasākuma, ko nosaucu "Ak, šī svītriņa!".
Piedalījās Alojas PII "Auseklītis" Vilzēnu filiāles 6-gadīgie bērni.





Logopēde Laura Pliķēna

Laura Pliķēna

Ar prieku uz darbu!

Gaida Bērziņa

Logopēda darbu daru no sirds jau 30 gadus. Man prieks, ka es redzu sava darba rezultātus – bērni iemācās skaidri izrunāt skaņas, izteikt savas domas un svētkos brīnišķīgi noskaitīt dzejoļus. Iemācās lasīt, rakstīt.

Ļoti patīkamas sajūtas izraisa vecāku pateiktais paldies. Pat ne vienmēr vārdos, bet smaidā, sajūtā: „Re, mūsējais arī var!”. Un šī vecāku sajūta pāriet uz bērnu: „Es varu, man izdodas!”.

Darbā mans galvenais kritērijs ir – lai pēc kopīgās darbošanās bērnam mirdz acis un viņš smaida. Labas emocijas un pašapziņa taču ir visa pamats!

Vēl viens prieks man ir par cilvēkiem, kas izvēlējās šo profesiju, vērojot manu darbu, esot man līdzās. Tagad Ilona un Iveta ir manas kolēģes. Tagad es varu mācīties no viņām!

Pēdējos gados manā praksē ir interesanta situācija – savus bērnus mācīties runāt ved mani bijušie audzēkņi. Tās atkal ir patīkamas atmiņas un kaut kā jauna sākums.

Liela nozīme darbā ir sirsnīgām, atsaucīgām, padomu sniedzošām kolēģēm. Visilgākā sadarbība, sākot ar pirmo darba dienu, man izveidojusies ar Ilzi.
Un tā visa rezultātā, es joprojām uz darbu eju ar prieku!


Logopēde Gaida Bērziņa

Gaida Bērziņa

Mana zelta atslēdziņa

Zelta atslēdziņaBērnībā vēlējos kļūt par bērnu ārsti – visas burtnīcas bija piezīmētas ar māmiņām, kuras ved bērnu ratiņus un blakus dakterīte ar neiztrūkstošu ārsta cepurīti ar krustu uz tās. Mazliet paaugoties sapratu, ka nekāda ārste no manis nesanāks, jo visas tās procedūras līdz veiksmīgam galarezultātam ir gana sāpīgas un es nevarētu to nodarīt bērniem. Tad nolēmu, ka kļūšu par bērnu dārza audzinātāju – arī tur ir iespēja darboties ar bērniem. Tētis to padzirdot pateica kategorisku NĒ, jo tajā laikā audzinātājām nebija nepieciešama augstākā izglītība. Tētis uzskatīja, ka man jāmācās augstskolā – izglītība bez augstskolas nav nekāda izglītība. Kamēr tiku līdz 12.klasei, tikmēr arī pirmsskolas pedagogiem augstākā izglītība bija nepieciešama. Sekoja ceļš uz Liepāju, bet, tā kā tā ir gana tālu, tad radu tantei tika uzticēts uzrakstīt pieteikumu studiju programmai. Galvenais nosacījums bija, ka tai jābūt pirmsskolai, tante arī pieteica – speciālās pirmsskolas skolotājs, speciālās skolas skolotājs un logopēds! Kad aizbraucot to ieraudzīju, pirmais jautājums bija – kas ir speciālā pirmsskola? Kad viss tika noskaidrots, tad atkāpšanās ceļa, protams, nebija.

Otorinolaringoloģijas praktisko darbu lekcijās pārliecinājos – nekad nebūšu logopēde! Dzīvē viss izvērtās pavisam savādāk un nu jau nemanāmi rit vienpadsmitais gads šajā profesijā, un šobrīd ne mirkli nespēju iedomāties sevi pirmsskolas skolotājas lomā! Esmu laimīga, ka dzīvē viss ir iekārtojies tā kā tas ir – vienlaikus varu palīdzēt bērniem un būt ar viņiem kopā šajā viņu brīnišķīgajā atklāsmju laikā!

Šī ir dzīves loma, kurā nepieciešama nemitīga virzība uz priekšu, jāseko līdzi visam jaunajam ne tikai pedagoģiskajā jomā, bet arī vaļas prieki jāpapildina ar daudz ko jaunu, piemēram, vienmēr jābūt informētai par jaunākajām animācijas filmām, par jaunākajām rotaļlietām un, protams, nekur neizpaliek mūsdienu tehnoloģijas – datorspēlēs jābūt lielai speciālistei. Visas šīs jomas ir jāpārzina, jo bērni ir tik dažādi un katram ir sava piekļuves atslēdziņa – un tā atslēdziņa ir pieaugušo rokās, tikai jāatrod kuram bērnam, kura atslēdziņa der! Šobrīd mēģinu ielauzties muzikālajā pasaulē – mācos pārvaldīt ģitāras stīgas, kas ir labs treniņš arī smadzenēm un kā zinām, tās ir nemitīgi jānodarbina. Ceru, ka ar laiku iemācīšos labi spēlēt un savas prasmes varēšu pielietot ikdienas darbā, jo tajās retajās reizēs, kad ģitāra ir pabijusi manā kabinetā, mazo acis iemirdzas lielā zinātkārē un viņi ir gatavi pat vissarežģītākajiem darbiem – ceru, ka tā būs viena no manām zelta atslēdziņām!


Logopēde Inese Kazule-Kamzola

Inese Kazule-Kamzola

Eiropas logopēdijas diena „Runā! Lasi! Raksti!” Strenču novada vidusskolā, Brenguļu sākumskolā un J.Endzelīna Kauguru pamatskolā, 03.2013.

Eiropas logopēdijas diena6.martā Eiropā atzīmē Logopēdijas dienu. Šajā gadā uzmanība veltīta: izrunai un tās dažādiem traucējumiem, lasīšanai, rakstīšanai. Lai akcentētu logopēdijas nozīmi bērnu valodas un runas attīstībā un logopēda ieguldījumu, tiek rīkoti dažādi pasākumi.

Strenču novada vidusskolā, Brenguļu sākumskolā un J.Endzelīna Kauguru pamatskolā sākumskolas skolēni un skolotājas pulcējās pasākumā „Runā! Lasi! Raksti!”. Ar lielu atdevi katrs klases kolektīvs pildīja mājas darbu – izdomāja pasaku par tēliem, kuri neprata runāt. Par ko gan rakstīja bērni? Par Dasli, Mekanu, Nūšķīti, Ziveloteru, Tāraģi, Milfu, kas beigu beigās izrādījās ir Slidas, Akmens, Šķūnītis, Televizors, Ģitāra un Filma! Darbs bija padarīts labi. Mēs uzzinājām vairākus veidus, kā var iemācīties runāt: lidojot ar gaisa balonu, paprasot ēst, stipri, stipri palūdzot Dieviņu un vēl daudz un dažādus variantus.

Kad skolēni bija sadalījušies 6 komandās, varēja sākties konkurss. Labākais komandas lasītājs lasīja tekstu par sniegu, ziemu, lāstekām. Kāds vārds, piemēram, prieks, paldies, droši, bija uzrakstīts nevietā, to nedrīkstēja lasīt. Visi lasītāji bija ļoti vērīgi un teicami veica uzdoto. Pirmā uzvara konkursā nopelnīta.

Tālākais – rakstīšana. Komandas klausījās stāstu par mūsu gada dzīvnieku Eiropas purva bruņurupuci un aizpildīja tukšās vietas tekstā. Uzvarēja tie, kuriem izdevās pareizi uzrakstīt saklausītos vārdus, tādā veidā sakrājot 7 „plusiņus”. Komandas bija tik spēcīgas, ka zemāk par 5 punktiem nebija nevienai, tātad – atkal uzvara!

Emocionāli un spraigi noritēja kopīga rotaļa „Ādamam bij’ septiņ’ dēli”. Katra komanda, kas devās apļa vidū, varēja izdomāt un parādīt darbību, ko visi pārējie atdarināja.

Pasākuma noslēgumā katrs devās uz klasi ar pilnām rokām: vienā rokā Logopēdijas dienas žetoniņš, bet otrā – našķis, ko likt uz kārā zoba.

Paldies bērniem un skolotājām par atsaucību pasākumā un interesanto mājas darbu! Sarunājām, ka nākamgad tiksimies atkal. Lai visiem labi un pareizi izdodas runāt, lasīt un rakstīt!





LMA vadītāja, logopēde Ilona Tropa

Ilona Tropa